Ēšanas traucējumi, informācija, ārstēšanās iespējas - Lasītava

DOKUMENTĀLĀ FILMA "SĀPJU SPOGULIS"

Wed, 21 Jan 2026 14:13:00 +0000

Jaunieši no Jelgavas ir izveidojuši dokumentālu filmu par ēšanas traucējumu tēmu!

Pagājušajā mācību gadā, mācoties 11. klasē Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā, skolas mediju stundas ietvaros skolēni ir izveidojuši dokumentālo filmu “Sāpju spogulis”. Darbs pie filmas ilga visa mācību gada garumā, un tās mērķis ir informēt un izglītot sabiedrību par anoreksiju, veicinot izpratni par šo smago ēšanas traucējumu un mazinot sabiedrībā pastāvošos stereotipus.

Filmas tapšanas procesā skolēniem bija svarīgi uz šo tēmu paraudzīties dziļāk, ne tikai caur faktiem, bet caur reāliem cilvēku stāstiem un pieredzi. Tika veiktas vairākas intervijas, tostarp ar psihoterapeiti Ilzi Mežraupi, lai filmai būtu reāli fakti un teorija, kā arī ar diviem pacientiem un viņu vecākiem, saglabājot pilnīgu anonimitāti. Šie stāsti atklāj, cik sarežģīta un sāpīga šī slimība var būt gan pašiem pacientiem, gan viņu tuviniekiem.

Kristīna Mackeviča, Lelde Vētra: Dzīve starp atspulgiem - bulīmijas izpratne un ārstēšana

Tue, 30 Jul 2024 13:35:00 +0000

Raksts publicēts vietnē arsts.lv

Bulīmija bieži vien, ja tā var teikt, slēpjas aiz smaidīgām sejām un ārēji šķietami veiksmīgiem dzīvesstāstiem, taču iekšēji tā izraisa milzīgas emocionālas un fiziskas ciešanas. Dzīve starp atspulgiem spogulī ir cīņa ar paša ķermeņa tēlu un iekšējo konfliktu, ko pastiprina sabiedrības uzliktais spiediens.

Bulīmija (bulimia nervosa) ir ēšanas traucējumi, kas raksturojas ar pārmērīgām rūpēm par ķermeņa svaru, bailēm palikt resnam, atkārtotām kompulsīvām pārēšanās epizodēm un tālāku kompensējošu uzvedību ar mērķi izvairīties no svara pieauguma.

Ar bulīmiju pārsvarā saslimst pusaudža gados vai jaunībā, nereti šie ēšanas traucējumi sākušies ar anoreksijas epizodi bērnībā un pēc kāda laika pārgājuši bulīmijā.

Latvijā, atbilstoši Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas datiem, pēdējo četru gadu laikā bulīmijas pacientu skaits ir dubultojies. Daļēji tas skaidrojams ar uzlabotu diagnostiku un labāku pieejamību specializētai palīdzībai. Tomēr jāpatur prātā, ka šobrīd redzamā pacientu daļa nereprezentē visu populāciju, jo nereti pacienti ar ēšanas traucējumiem pēc palīdzības vēršas novēloti, vai to izvairās saņemt vispār. Aizdomu gadījumā ir būtiski vērsties pēc palīdzības, jo agrīna reaģēšana un atbilstoša rīcība var novērst nopietnas veselības problēmas, kā arī palīdzēt atgūt gan fizisko, gan emocionālo veselību.

Bulīmijas raksturojums – mežonīgais cikls, jeb pārēšanās aplis

Bulīmijas radīto iekšējo konfliktu labi paskaidro attēlā redzamais “Pārēšanās aplis”, atspoguļojot ciklisko cīņu starp vēlmi kontrolēt savu ķermeni, svaru un emocionālo nepieciešamību izmantot ēdienu kā stresa un trauksmes regulatoru.

Šāds apburtais ēšanas un attīrīšanās cikls būtiski ietekmē gan mentālo, gan fizisko veselību, izraisot pastāvīgu stresu, trauksmi un nogurumu. Cilvēks kļūst izolēts no sociālās dzīves un var zaudēt interesi par citām aktivitātēm, jo lielākā daļa domu un enerģijas tiek veltīti ēdienreižu plānošanai, bažām par to izraisītajām sekām un centieniem noslēpt no citiem savu slimību.

1. Rodas vēlme ēst, palielinās trauksme un iekšējā spriedze: pirmajā posmā cilvēks piedzīvo intensīvu vēlmi ēst, kas bieži vien ir saistīta ar emocionālu stresu, trauksmi vai spriedzi. Šo vēlmi var izraisīt dažādi faktori, piemēram, negatīvas emocijas, zema pašapziņa vai sociālais spiediens ārējā izskata ideālam. Šajā stadijā ēdienu uztver kā veidu mazināt emocionālo diskomfortu.

2. Notiek pārēšanās: pārēšanās posmā cilvēks neapturami ēd lielu daudzumu ēdiena īsā laika periodā. Šo epizodi raksturo kontroles zaudēšanas sajūta un kompulsīva ēšana, kuras laikā cilvēks nespēj pārtraukt ēst, pat, ja jūt fiziskas sāpes no pārpilnības. Psiholoģiski tas var būt saistīts ar mēģinājumu aizbēgt no negatīvām emocijām vai stresa, izmantojot ēdienu kā galveno stresa mazināšanas metodi. Pārēšanās laikā cilvēks var sajust īslaicīgu atvieglojumu, bet tas ātri pārvēršas par vainas sajūtu un kaunu.

3. Kompensatorie uzvedības modeļi ar mērķi izvairīties no svara pieauguma: Pēc pārēšanās epizodes cilvēks piedzīvo spēcīgu kauna un vainas sajūtu, gan par nespēju kontrolēt savus ēšanas paradumus, gan par apēsto, tādēļ rodas vēlme atbrīvoties vai “attīrīties” no šī ēdiena, izraisot vemšanu, sportojot, lietojot caurejas līdzekļus. Šī uzvedība ir saistīta ar vēlmi atgūt kontroli pār savu ķermeni un svaru.

4. Kauna un riebuma sajūta: šajā posmā cilvēks izjūt intensīvu kaunu un riebumu pret sevi, ko izraisa gan pārēšanās epizode, gan kompensācijas uzvedība. Šīs emocijas var būt ļoti nomācošas un radīt vēl lielāku emocionālo stresu. Cilvēks var justies izolēts un noslēgts, bieži vien gadiem cenšoties noslēpt pārēšanās un vemšanas epizodes no ģimenes, draugiem, un citiem apkārtējiem. Šī iemesla dēļ viņš izmaina savu ierasto ikdienu, piemēram, iepērkoties dažādos veikalos, lai nepievērstu citu uzmanību lieliem un biežiem ēdiena pirkumiem, apmeklējot pasākumus, kur paredzēta ēšana, vai jau iepriekš ieplānojot, kur būs iespēja no apēstā atbrīvoties. Šis emocionālais stāvoklis vēl vairāk pasliktina pašvērtējumu un veicina trauksmes un depresijas attīstību.

5. Stingrs diētas plāns, kas visbiežāk izdodas tikai noteiktu laika periodu: plāns bieži vien ir ļoti ierobežojošs un grūti ievērojams ilgtermiņā. Sākumā cilvēks var justies apņēmības pilns un cerīgs, bet drīz vien stingrie ierobežojumi rada vēl lielāku stresu un trauksmi. Kad diēta kļūst pārlieku smaga, cilvēks nespēj to ilgstoši ievērot, kas bieži vien izraisa atkārtotu pārēšanos un cikla atsākšanos, tā turpinoties gadiem ilgi. Slimības pasliktināšanās periodos vemšanu izraisa pat pēc katras ēdienreizes, pat ja nav bijusi pārēšanās.

Bulīmijas attīstība – tik viegli kā noķert klepu vējā?

Bulīmijas etioloģija ir sarežģīta un ietver bioloģisku, psiholoģisku un sociālu faktoru savstarpēju mijiedarbību, kas ietekmē slimības attīstību.

Bioloģiskie faktori:

ģenētiskais mantojums. Pētījumi liecina, ka bulīmija biežāk sastopama cilvēkiem, kuru ģimenēs bijuši ēšanas traucējumi, norādot uz ģenētisku saikni. Tas nozīmē, ka cilvēki ar ģimenes vēsturi ir pakļauti lielākam riskam, jo ģenētiskie faktori var ietekmēt ēšanas uzvedību un ķermeņa svara regulēšanu;
smadzeņu ķīmija. Serotonīns un dopamīns ir ķīmiskas vielas smadzenēs, kas ietekmē apetīti, garastāvokli un uzvedību. Ja šo vielu līmenis ir nesabalansēts, tas var ietekmēt emocionālo stāvokli un impulsu kontroli, izraisot pārēšanās epizodes un tālāku kompensācijas uzvedību.

Psiholoģiskie faktori:

zema pašvērtējuma sajūta. Cilvēki ar bulīmiju bieži izjūt negatīvu pašvērtējumu un pastiprinātu nepieciešamību saņemt apkārtējo novērtējumu. Viņiem ir tendence pārāk kritiski vērtēt savu ķermeni un izskatu, salīdzināt sevi ar apkārtējiem un piešķirt izskatam neproporcionāli lielu nozīmi savā vērtību sistēmā;
emocionālais diskomforts. Nereti ar bulīmijas attīstību ir saistīta depresija, trauksme un citi emocionāli traucējumi.

Sociālie faktori:

kultūras un sabiedrības spiediens. Plašsaziņas līdzekļi un sociālie tīkli bieži vien idealizē slaidumu un noteiktus ķermeņa standartus, radot spiedienu atbilst šiem ideāliem. Sabiedrībā popularizētie uzskati par skaistumu un pievilcību var radīt ievērojamu stresu un veicināt ēšanas traucējumu attīstību;
ģimenes dinamika. Ģimenēs, kurās ir augsti sasniegumu un izskata standarti, bērni var justies spiesti tiem atbilst. Ģimenes locekļu negatīvi komentāri par svaru vai izskatu var ievērojami ietekmēt pašvērtējumu un veicināt ēšanas traucējumu attīstību.

Brīdinājuma signāli

Neraugoties uz to, ka bulīmijas simptomi tiek rūpīgi slēpti, ģimene un draugi var pamanīt brīdinājuma signālus.

Galvenie “sarkanie karogi”, kam jāpievērš uzmanība, ir izmaiņas ēšanas paradumos, kas ietekmē uzvedību, emocionālo un fizisko stāvokli. Lai gan ēšanas paradumi dažkārt mainās arī normālas augšanas laikā, vairāku šo "karogu" kombinācija prasa īpašu vērīgumu.

Piemēri:

rodas īpaša interese par ēdiena sastāvu, kaloriju daudzumu, produktu grupu izslēgšanu, apēstā ēdiena apjoma samazināšanu, mazāku trauku izmantošanu;
attieksme pret dažādām produktu grupām kļūst melnbalta – labs un slikts ēdiens, vai liess/mazkaloriju un kalorijām bagāts ēdiens;
no ģimenes mājām novēro ēdiena pazušanu neparasti lielos apjomos;
negatīva, asa reakcija uz aicinājumu pievienoties ģimenei ēdienreizēs, ēšanas laikā kļūst aizkaitināts, satraucies;
pēc ēdienreizēm regulāri apmeklē vannas istabu, kur, iespējams, var izraisīt vemšanu;
krasas svara svārstības, menstruālā cikla iztrūkums, vai regularitātes izmaiņas;
izmaiņas drēbju izvēlē – platas vai laikapstākļiem neatbilstošas un ķermeni nosedzošas drēbes, bieži vien kā aizbildinājumu izsakot sūdzības par aukstumu;
sūdzības par vājumu, nespēju, koncentrēšanās grūtībām, tomēr turpina vingrot vai dienas laikā iet ilgstošās pastaigās.

Pacienta ceļš līdz palīdzības saņemšanai

Nereti pacienti psihiatru redzeslokā nonāk ar citu speciālistu palīdzību, piemēram, daudzi vecāki vēršas pie ģimenes ārsta sakarā ar bērna somatiskās veselības pasliktināšanos vai aizdomām par ēšanas traucējumiem. Daži sākotnēji meklē palīdzību pie citu specialitāšu ārstiem, piemēram, ginekologa mēnešreižu iztrūkuma dēļ, endokrinologa - aizkavētas pubertātes dēļ, gastroenterologa ar sūdzībām par aizcietējumiem vai sāpēm vēderā, dermatologa - matu izkrišanas un nagu trausluma dēļ. Nereti vecāki ar bērnu, sakarā ar sociālo izolēšanos un garastāvokļa svārstībām, vēršas arī pie psihologa.

Ir gadījumi, kad ēšanas traucējumus, tajā skaitā bulīmiju, atklāj neatliekamu stāvokļu gadījumos: sirds ritma traucējumi, ģībšanas epizodes, asins piejaukums izvemtajām masām, pašnāvības domas vai mēģinājumi, paškaitējums. Šādos gadījumos pareiza rīcība ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana vai došanās uz slimnīcas Uzņemšanas nodaļu.

Palīdzības iespējas bērniem un pusaudžiem

Bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam konsultāciju vai specializētu palīdzību ēšanas traucējumu gadījumos var saņemt BKUS BJPVC (Bērnu un jauniešu psihiskās veselība centrs), kur nokļūst vai nu ar ģimenes ārsta nosūtījumu, vai arī vecākiem pašiem interesējoties par palīdzības iespējām un zvanot uz konsultatīvo tālruni ēšanas traucējumu gadījumos. Uz zvanu atbildēs apmācīta medicīnas māsa, kura sarunas laikā primāri izvērtēs informāciju un organizēs riska pakāpei atbilstošu palīdzības saņemšanu.

Ēšanas traucējumu ārstēšanas pamatprincipi

Pirmais uzdevums ir izvērtēt somatiskā un psihiskā riska pakāpi, noskaidrot, kāda ir jaunieša motivācija un gatavība sadarboties, vai būs pietiekams ģimenes atbalsts.

Uzsākot ārstēšanos stacionārā, izvērtē somatisko stāvokli, veic nepieciešamās asins analīzes, kardiogrammu, nozīmē speciālistu konsultācijas (ginekologs, endokrinologs, pediatrs), uztura speciālista konsultācijas un uzsāk psiholoģisko palīdzību.

Bulīmijas gadījumā uztura terapijai ir būtiska loma ēšanas uzvedības normalizēšanā, jo ir jāatjauno ēšanas režīms, jānodrošina atbilstošs ēdiena apjoms, būtiski ir pārtraukt kompensējošo uzvedību (vemšanas izraisīšanu, caurejas līdzekļu lietošanu, pārmērīgu fizisko slodzi, citas darbības, kas veiktas mājās)).

Stacionārās ārstēšanas posma ilgums katram pacientam ir individuāls. Pēc izrakstīšanās no slimnīcas, ārstēšanu turpina ambulatori vecāku, psihiatru un citu speciālistu uzraudzībā.

Sekas ilgstoši neārstētiem ēšanas traucējumiem

Ēšanas traucējumu radītā slodze organismam rada gan īstermiņa, gan ilgtermiņa sekas, un laicīga to ārstēšana nodrošina labākus rezultātus, kā arī mazina komplikāciju risku.

Bulīmija nereti saistīta ar depresiju, trauksmi, nevēlēšanos dzīvot, apreibinošu vielu lietošanu, kā arī sociālu izolēšanos. Minētie traucējumi rada negatīvas sekas uz spēju par sevi parūpēties, kā arī uzturēt veselīgas attiecības ar apkārtējiem, gūt sasniegumus akadēmiskajā un profesionālajā dzīvē.

Lai arī ēšanas traucējumus primāri ārstē kā psihiatrisku slimību, novēlotas ārstēšanas sekas būtiski ietekmē arī fizisko veselību ilgtermiņā. Specifiski bulīmijai raksturīgas dzīvībai bīstamas sekas kā barības vada audu bojājums, vēnu asiņošana (asinis atvemtajās masās) vai pat plīsums. Paralēli novērojami arī zobu emaljas bojājumi, mutes dobuma čūlas, un siekalu dziedzeru tūska.

Gan bulīmijas, gan anoreksijas gadījumā, ilgstoši neuzņemot pilnvērtīgu uzturu, visā organismā rodas nopietnas izmaiņas: amenoreja, hormonālu svārstību rezultātā pastiprināts apmatojums uz ķermeņa, sirds ritma traucējumi, paaugstināts risks saslimt ar infekciju slimībām, kaulu trauslums, kā arī aizkavēta pubertāte. Smagos gadījumos vielmaiņas traucējumu un badošanās rezultātā var iestāties nāve.

Vecāku loma ārstēšanās procesā

Lai nodrošinātu bērna vai pusaudža veiksmīgu atveseļošanos visos ārstēšanas posmos, ir būtiska vecāku līdzdalība un izpratne par ārstēšanas procesu, kas

ir ilgstošs, nereti vairākus gadus, tāpēc vecāki ir galvenais atbalsta un resursu avots. Ir svarīgi sniegt vecākiem nepieciešamo atbalstu, informāciju un apmācību, lai viņi varētu savam bērnam sniegt nepieciešamo palīdzību un to darot, justies droši! Tik pat svarīga ir arī vecāku vēlme uzzināt vairāk par traucējumiem, spēja būt iejūtīgiem un mācēt vērsties pēc palīdzības, kad tā nepieciešama.

Bērna uzturēšanās laikā slimnīcā notiek ne tikai intensīvs darbs ar pašu bērnu, bet arī ar vecākiem, gatavojot ģimeni dzīvei pēc izrakstīšanās. Stacionārā uzsāktā ēšanas režīma turpināšana mājās ir ļoti svarīga veiksmīgai atlabšanai. Ēšanas uzraudzības apvienošana ar skolas gaitām un citām bērna aktivitātēm, ārstēšanas turpināšana ārpus slimnīcas, var būt izaicinoša, tāpēc efektīva un īstenojama plāna izveide ir īpaši būtiska.

Kopsavilkumā

Bulīmijas ārstēšana ir ilgstošs process, kurā nepieciešama pacietība, izturība un cieša sadarbība ar veselības aprūpes speciālistiem, kā arī pacienta tuviniekiem. Agrīna simptomu atpazīšana un savlaicīga palīdzības meklēšana ir būtiska, lai uzlabotu izredzes veiksmīgi atveseļoties un mazinātu ēšanas traucējumu radītos riskus. Tomēr veiksmīgā psihisko traucējumu ārstēšanā tikpat liela nozīme kā spēcīgiem veselības aprūpes speciālistiem, ir arī sabiedrībai – izglītotai, saprotošai un iejūtīgai.

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada jūlija numurā! Raksta publicēšana vietnē anoreksija.lv ir saskaņota ar redakciju.

ĒŠANAS TRAUCĒJUMU SAISTĪBA AR VIENTULĪBAS SAJŪTU

Fri, 19 Jul 2024 10:59:00 +0000

Ēšanas traucējumi nav tikai par ēdienu un ķermeņa tēla uztveri! Lai arī masu medijos ēšanas traucējumu pacienti pārsvarā tiek parādīti no vizuālā tēla izmaiņu un samazinātas uztura uzņemšanas aspekta, tā ir tikai aisberga redzamā daļa.

Patiesībā ēšanas traucējumi ir cieši saistīti ar zemu pašvērtējumu, pagātnes traumām, starppersonu konfliktiem un vientulības sajūtu. Var rasties jautājums: vai ēšanas traucējumi rada vientulību, vai arī vientulība rada ēšanas traucējumus? Atbilde ir – gan tā, gan tā.

Ir pierādīts, ka zems pašvērtējums saistās ar izjustu izolācijas sajūtu pusaudža gados un pieaugušā vecumā. Ēšanas traucējumu pacientiem vientulība un citas nepatīkamas vai sāpīgas emocijas var būt par iemeslu, lai "attālinātos" no ēdiena vai "pievērstos" tam. Tas ir uzmanības novēršanas mehānisms, jo domāt par ēdienu, svaru un ķermeņa tēlu ir daudz vieglāk, nekā izjust nepatīkamas emocijas.

No otras puses, paši ēšanas traucējumi var radīt atšķirības sajūtu, bezcerību, riebumu pašiem pret sevi un atsvešināšanos no sevis un citiem, kas potenciāli var radīt intensīvu vientulības sajūtu.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem ēšanas traucējumu atveseļošanās procesā ir ar ēdienu saistīta diskomforta sajūta citu cilvēku klātbūtnē. Šī sajūta var likt ēšanas traucējumu pacientam izvairīties no sociālām situācijām, piemēram, dzimšanas dienas ballītēm, izlaidumiem, ģimenes salidojumiem, kāzām un daudziem citiem pasākumiem. Gandrīz jebkurā kultūrā ēdiens ir veids, kā satuvināt cilvēkus, bet pacienti, kuri cīnās ar ēšanas traucējumiem, jūtas neērti ēdiena klātbūtnē citu cilvēku vidū. Izvairīšanās no sociāliem pasākumiem, kur tiek pasniegts ēdiens, var novest pie vientulības, izraisot šaubas par sevi un pat depresiju.

Paši ēšanas traucējumu pacienti nav vienīgie, kas piedzīvo izolācijas un vientulības sajūtu ēšanas traucējumu dēļ. Šo cilvēku ģimenes locekļi bieži saka, ka viņi ir "zaudējuši" savu tuvinieku ēšanas traucējumu dēļ, jo slimība cilvēku pārvērš līdz nepazīšanai. Diemžēl ir izplatīti, ka ģimene un draugi jūtas bezpalīdzīgi, redzot, kā viņu tuvinieki sevi lēnām iznīcina, iesaistoties ēšanas traucējumu paradumos.

Pirmais solis, lai samazinātu izolācijas un vientulības sajūtu ir dalīšanās ar sāpēm, bailēm, kaunu, vainas sajūtu un citām emocijām ar apkārtējiem. Tas var būt psihologs, psihoterapeits, cits veselības aprūpes speciālists vai arī ģimenes loceklis, draugs vai jebkura cita persona, kam ēšanas traucējumu pacients uzticas. Lai arī šī doma var būt biedējoša, atļauja sev būt atklātam kā personībai ir recepte vientulības sajūtas mazināšanai.

Tu esi vairāk, nekā Tavi ēšanas traucējumi!

NAKTS ĒŠANAS SINDROMS

Thu, 27 Jun 2024 06:54:00 +0000

Rakstu sagatavoja RSU studente Ieva Kajaka

Nakts ēšanas sindroms ir ēšanas traucējumu veids, kam raksturīga hiperfāgija jeb pārmērīga ēšana naktīs. Nakts ēšanas sindromam ir raksturīgi:

1. Spēcīga vēlme ēst starp vakariņām un miegu

2. Apetītes trūkums no rītiem

3. Pēkšņs bezmiegs vai hroniska bezmiega pasliktināšanās

4. Nomākts garastāvoklis

5. Garastāvokļa pasliktināšanās vakaros

6. Pārliecība, ka bez ēšanas nav iespējams aizmigt vai atgriezties miegā, ja notiek pamošanās naktī.

Lai arī Latvijā nakts ēšanas sindromam nav sava diagnozes koda, un tas netiek izdalīts kā atsevišķs ēšanas traucējumu veids, tam ir konkrēti diagnostiskie kritēriji:

1. Uztura uzņemšana naktī, kas pārsniedz 25% no dienā uzņemtā kaloriju daudzuma vienā reizē. Piemēram, ja dienas laikā tiek uzņemtas 2000 kalorijas, nakts pārēšanās epizodes laikā tiek uzņemtas ~500 kalorijas vai vairāk.

2. Nedēļas laikā ir ne mazāk kā divas pamošanās reizes naktī, lai ēstu.

Tātad, esmu sapratis, ka man ir šī problēma. Ko man darīt?

Nakts ēšanas traucējumus var ārstēt. Vislabākos rezultātus var panākt, kombinējot psihoterapiju, gaismas terapiju, progresīvo muskuļu relaksāciju pirms miega un izmaiņas dzīvesveidā. Galvenās izmaiņas dzīvesveidā būs saistītas ar miega higiēnu. Došanās gulēt un celšanās katru dienu vienā un tajā pašā laikā, istabas uzturēšana patīkamā temperatūrā būs labākie palīgi. Nozīmīgu lomu spēlēs izvairīšanās no kofeīnu saturošiem dzērieniem un telefona vai datora lietošanas stundu pirms miega.

Dažkārt ir nepieciešami medikamenti. Pētījumu dati liecina, ka augstākā efektivitāte ir selektīvajiem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem jeb antidepresantiem.

Nakts ēšanas sindroms var novest pie dažādām veselības problēmām, piemēram, aptaukošanās, paaugstināta asinsspiediena un otrā tipa cukura diabētu, kā arī var ievērojami samazināt miega un dzīves kvalitāti. Ir svarīgi meklēt palīdzību pie psihologa, psihoterapeita vai cita psihiskās veselības speciālista, jo nakts ēšanas sindroms ir menedžējams un ārstējams. Atcerieties- ja Jūs ciešat no pārēšanās epizodēm nakts laikā, jūs neesat viens, un izveseļošanās ir iespējama.

Izmantotā literatūra:

Salman EJ, Kabir R. Night Eating Syndrome., 2022 Treasure Island (FL): StatPearls Publishing. Available from: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK585047/

30. NOV ANOREKSIJAI - NĒ! DIENA

Thu, 30 Nov 2023 14:10:00 +0000

Bērnu slimnīcā šī gada 9 mēnešos anoreksijas dēļ pirmo reizi vērsušies jau 182 pusaudži

30. novembris visā pasaulē ir diena, kuras aicinājums sabiedrībai ir: Anoreksijai – nē!. Pēdējos gados vairākas reizes palielinājies bērnu un jauniešu skaits, kuri vērsušies pēc palīdzības Bērnu slimnīcā ēšanas traucējumu dēļ. Īpaši satraucoši dati ir par smagas psihiskas slimības – anoreksijas – gadījumu skaita pieaugumu. Šī gada 9 mēnešos pirmo reizi konsultējušies jau 182 pusaudži ar anoreksiju, tāpēc 30. novembrī pulksten 16.00 par šo slimību vebinārā stāstīs un uz vecāku jautājumiem atbildēs Bērnu slimnīcas Ēšanas traucējumu programmas speciālistes.

2021. gadā Bērnu slimnīcā kopējais pirmo reizi diagnosticēto ēšanas traucējumu, kuros ietilpst anoreksija, bulīmija, kompulsīvā pārēšanās un selektīvā ēšana, skaits bija 104, no tiem anoreksija tika diagnosticēta 75 pacientiem. 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos (laika periodā no 01.09.23. līdz 31.08.2023.) jaunu anoreksijas gadījumu skaits vien ir bijis 182! No šiem 182 bērniem vecumā no 11 līdz 18 gadiem, kurus speciālisti konsultēja pirmo reizi, 16 jau bija katastrofāli novājējuši. Viņiem bija nepieciešama ārstēšana gan nodaļā, gan Ēšanas traucējumu programmas dienas stacionārā. Satraucoši arī, ka bērni ar anoreksiju Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā nonāk jau 11 – 13 gadu vecumā.

Visu rakstu lasiet Anoreksijai - Nē! laikrakstā Diena

KOMPULSĪVĀ SPORTOŠANA

Tue, 08 Aug 2023 07:12:00 +0000

Mēs visi esam dzirdējuši par fizisko aktivitāšu nepieciešamību, lai mēs būtu veseli un justos labi, bet ēšanas traucējumu gadījumā sportošana mēdz kļūt par apsēstību.

Kad sportošana sāk negatīvi ietekmēt cilvēka fizisko vai psihisko veselību, vai arī traucēt ikdienas dzīvei, speciālisti lieto terminu ‘’kompulsīva sportošana’’ vai ‘’pārmērīga sportošana’’, un tā var kļūt par apdraudējumu veselībai, vai galējos gadījumos, pat dzīvībai. Šajā rakstā tiks apskatīts, kas ir kompulsīvā sportošana, kādas ir tās pazīmes, kā tā ietekmē cilvēka veselību, un ko darīt, nonākot pie secinājuma, ka ‘’šis raksts ir par mani!’’.

Kādas ir kompulsīvās sportošanas pazīmes?

• Sportošana, kas ievērojami traucē ikdienas aktivitātēm, norisinās nepiemērotos diennakts laikos (piemēram, pa nakti) vai nepiemērotos apstākļos (piemēram, skriešana vētras laikā).

• Sportošanas turpināšana, neskatoties uz traumām vai citām medicīniskām komplikācijām.

• Intensīva trauksmes sajūta, nomāktība, aizkaitināmība, vainas sajūta, ja kaut kādu iemeslu dēļ nākas atcelt treniņu.

• Stingras treniņu programmas saglabāšana, neskatoties uz laika apstākļiem, pārgurumu, saslimšanu vai traumu.

• Diskomforts atpūtas vai bezdarbības laikā.

• Sportošanas izmantošana emociju regulēšanai.

• Sportošanas izmantošana, lai atbrīvotos no apēstā ēdiena (atbrīvoties no kalorijām, nodedzināt kalorijas).

• Sportošana kā atļauja ēst (ja esmu pavadījusi sporta zālē xyz stundas, drīkstu ēst brokastis /pusdienas /vakariņas).

• Sportošana slepenībā.

• Sajūta, ka treniņos sasniegtais rezultāts nekad nav pietiekoši labs, pieliktās pūles nekad nav pietiekošas, kas noved pie pārtrenēšanās un pārguruma.

• Noslēgšanās no draugiem un ģimenes.

Kā kompulsīvā sportošana ietekmē cilvēka veselību?

Kompulsīvās sportošanas atstātās sekas uz cilvēka fizisko un psihisko veselību bieži kļūst redzamas tikai pēc ilgāka laika, tomēr katra cilvēka organisms ir unikāls, līdz ar to arī negatīvo seku attīstības laiks ir individuāls. Paturot to prātā, visbiežāk attīstās:

• Kaulu blīvuma zudums (osteopēnija un osteoporoze- poraino kaulu slimība.)

• Menstruālā cikla zudums sievietēm.

• Pastāvīgas muskuļu sāpes.

• Hroniskas locītavu un kaulu sāpes.

• Palielināts traumu risks (stresa lūzumi, pārslodzes traumas).

• Pastāvīgs nogurums, miegainība.

• Izmaiņas sirdsdarbībā (pulss miera stāvoklī kļūst paātrināts vai palēnināts).

• Paaugstināts augšējo elpceļu infekciju risks.

Ko darīt, ja ‘’šis raksts ir par mani!’’?

Kompulsīvā sportošana ir ārstējama! Ārstēšanas mērķis parasti ir sportošanas samazināšana līdz mērenam fizisko aktivitāšu daudzumam, trigeru atpazīšana, kā arī pozitīvākas domāšanas attīstība un uzvedības kontrole. Veiksmīga problēmas atpazīšana un ārstēšana var būtiski samazināt traumu un savainojumu risku, uzlabot garastāvokli, kā arī uzlabot dzīves kvalitāti.

Uz pētījumos gūtiem pierādījumiem balstītas ārstēšanas metodes šobrīd ir:

• Psihoterapija. Tā palīdz cilvēkam identificēt, kādi ir kompulsīvās sportošanas trigeri, saprast kādus uzlabojumus var sniegt sportošanas samazināšana līdz mērenam daudzumam, kā arī tā palīdz cilvēkam attīstīt pārvarēšanas prasmes saviem trigeriem.

• Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT). KBT ir psihoterapijas veids, kuras mērķis ir mainīt uzvedības modeļus, iemācīties labāk atpazīt un regulēt savas emocijas, domas un sajūtas.

• Izglītošanās par kompulsīvās sportošanas bīstamību, pietiekošas atpūtas nozīmi un atzīšana, ka ‘’jā, man ir problēma’’. Zināšanās ir spēks!

• Uzvedības stratēģijas. Piemēram, sevis apbalvošana katru reizi, kad ir izdevies atpūsties, pārvarēt vēlmi uzkavēties sporta zālē līdz vēlam vakaram un, protams, paēst.

• Zāles. Ir daži pētījumi, kas parāda medikamentu pozitīvo ietekmi uz kompulsīvo sportošanu, tomēr šādu pētījumu pagaidām ir maz, un jebkādu medikamentu lietošanu noteikti ir jāsaskaņo ar ārstējošo ārstu/ ārstu komandu.

Kompulsīvā sportošana ir sarežģīta problēma, ar ko ikdienā dzīvot, kā arī tai ir nopietnas sekas uz cilvēka veselību un dzīves kvalitāti, tāpēc ir svarīgi vērsties pēc palīdzības cik agrīni iespējams. Nekad nav par agru vai par vēlu sākt ārstēšanu.

Izmantotā literatūra:

https://www.nationaleatingdisorders.org/learn/general-information/compulsive-exercise

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5386595/

https://www.medicalnewstoday.com/articles/compulsive-exercise#9

ĒŠANAS TRAUCĒJUMU IZPLATĪBA UN ĀRSTĒŠANĀS IESPĒJAS

Tue, 04 Apr 2023 05:40:00 +0000

20. martā tiešsaistē norisinājās jautājumu un atbilžu diena ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas speciālistiem.

Otrajā tēmu blokā par dažādo ēšanas traucējumu izplatību, ārstēšanās iespējām un atbalsta veidiem konsultēja Bērnu psihiatrijas klīnikas psihiatre un psihoterapeite, Ēšanas traucējumu ārstēšanas programmas vadītāja Dr. Ilze Mežraupe un uztura speciāliste Eva Kataja.

Raidījuma ieraksts skatāms Bērnu Slimnīcas fonda Youtube vietnē.

PĀRĒŠANĀS LĒKMES ANOREKSIJAS TERAPIJAS PROCESĀ

Fri, 24 Mar 2023 08:50:00 +0000

Sertificēta uztura speciāliste Marina Svētiņa

Bērnu un pusaudžu resursu centra, RSU psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas uztura speciāliste.

Ēdienu izvēle, visticamāk, ietekmēs garastāvokli, un garastāvoklis, iespējams, ietekmēs pārtikas izvēli. Ja pastāv pastāvīga saikne starp pārtikas izvēli un garastāvokli, viena ietekme, visticamāk, pastiprinās otru. Tas varētu būt saistīts ar sliktā garastāvokļa samazināšanos (t.i., remdējot izsalkumu vai uzrādot garastāvokļa uzlabošanos maņu baudas rezultātā) Tiek uzskatīts, ka ēšana, lai mainītu nepatīkamu noskaņojumu un emocijas, ir tipiska parādība daudziem pieaugušajiem. No otras puses, cilvēki ļoti atšķiras atkarībā no pārtikas daudzuma, ko viņi patērē, lai uzlabotu savu garastāvokli, sākot no neliela ēdiena daudzuma reizēm līdz milzīgiem pārtikas daudzumiem pārmērīgas ēšanas epizodēs.

Emocionālā ēšana ir neadaptīvs pārvarēšanas mehānisms cilvēkiem, kuri piedzīvo negatīvas emocijas. Emocionāliem ēdājiem var būt mazāk emociju regulēšanas stratēģiju, kas efektīvi palīdz viņiem tikt galā ar emocijām.

Daži faktori, kuriem ir nozīme emocionālās ēšanas veidošanā, ir zemāka vecāku kvalitāte zīdaiņa vecumā, vecāku noraidījums vai bērnības invaliditāte un emocionālā reaktivitāte. Emocionālās ēšanas blakusparādības ir pārēšanās un pārmērīga ēšana, pēdējā ir saistīta ar nopietnākiem ēšanas traucējumiem vai depresiju un svara pieaugumu.

Emocionālā ēšana, kas bērniem un jauniešiem attīstās kā psiholoģisks atbalsts negatīvo emociju pārvarēšanai, pieaug. Nepietiekama vecāku audzināšana un augsts nomākta noskaņojuma līmenis var būt saistīts ar emocionālās ēšanas palielināšanos pusaudža gados, ja to apvieno ar ģenētisku uzņēmību. Turklāt 2019. gada koronavīrusa slimības (COVID-19) pandēmijas laikā emocionālo ēšanu veicināja psiholoģiskā distresa simptomi un negatīvā ietekme, nepatika pret neskaidrībām, bailes no COVID-19 un depresija.

Neparastas ēdienreizes – piem. pārāk mazs, neveselīgs – var negatīvi ietekmēt garastāvokli. Saldums un sensorās norādes uz augstu enerģijas blīvumu, piemēram, taukaina tekstūra, var uzlabot garastāvokli un mazināt stresa ietekmi, izmantojot smadzeņu opioīderģisko un dopamīnerģisko neirotransmisiju.

Saldi, trekni ēdieni ar zemu olbaltumvielu saturu var arī atvieglot stresu neaizsargātiem cilvēkiem.

Kas ir emocijas un garastāvoklis?

Garastāvoklis parasti nošķir no emocijām. Nemainīgs garastāvoklis var saglabāties ilgāk, nekā emocijas. Emocijas ir īslaicīgas afektīvas reakcijas uz noteiktu stimulu, situāciju vai notikumu (E.L. Gibson, 2006.)

Ēšanu, saistītu ar emocijām sauc par emocionālo ēšanu.

Kāpēc tā notiek? Kāpēc mūsu uzvedība, “mūsu attiecības ar ēdienu” mainās emociju ietekmes rezultātā?

Zarnu – smadzeņu komunikācija.

Vai pamanījāt, kā tiklīdz ar mums notiek kaut kādas izmaiņas, nokļūstam neparastā situācijā, esam uzbudināti, trauksmaini, uzreiz mūsu šis komunikācijas rezultāta, notiek reakcija. Šī reakcija katram cilvēkam var izpausties dažādi, - ar apetītes zudumu vai pieaugumu, piemēram pirms eksāmena, sliktu dūšu, aizcietējumiem uz vairākām dienām, ja nokļūstam neierastā vietā vai mums jāatrodas kādu laiku ar svešiem cilvēkiem, vai caureju, piemēram, ja nokļūstam neparastā situācijā.

Uztura terapija ēšanas traucējumu gadījumos

Uztura terapija ēšanas traucējumu gadījumos ir viens no svarīgākajiem aspektiem, bet pacientiem bieži grūti sākt pildīt uztura speciālistu un dietologu rekomendācijas, jo bail no pārēšanas epizodēm, bail zaudēt kontroli un strauji pieņemties svarā.

Un, pat ja nav ēšanas traucējumu, bet uzturs diezgan haotisks un neregulārs, vai tieši otrādi pārāk strikti tiek ievērotas “veselīga uztura principi”, var pamanīt, ka visas dienas garumā domas griežas ap un par ēdienu, pastāv koncentrēšanas grūtības. Iemesls var būt gluži vienkāršs - nepietiekams un nepilnvērtīgs uzturs. Cilvēki bieži brīnās, kad uzzin, kā tas, ko viņi uzskatīja par veselīgu un sabalansētu uzturu, īstenībā ir ēšanas traucējumu veids.

Mūsdienu kultūra, sabiedrības uzskati, standarti, liek mums ierobežot uzņemamo pārtikas produktu apjomu. Mums jābūt tieviem un tikai tad mēs varam būt laimīgi un mūs uzskatīs par veiksmīgiem cilvēkiem. Vēl viens nozīmīgs faktors, kas atspoguļo sabiedrības attieksmi pret pārtikas produktiem, ir pārtikas produktu brīva pieejamība un tās ietekme uz globālajiem resursiem un globālo sasilšanas efektu.

Šo iemeslu dēļ un ne tikai, diezgan liela daļa sabiedrības, īpaši pusaudži, izmēģina dažādas stratēģijas, lai samazinātu ēdiena daudzumu savā uzturā, piemēram, ēdienreižu izlaišana, porciju samazināšana, kaloriju skaitīšana, pārtikas svēršana, aizliegto produktu saraksta paplašināšana. Turklāt tiek uzskatīts, kā visi šie pasākumi padarīs organismu veselīgāku. Bet mūsu organisms domā pavisam citādi un mēģina pretoties.

Kāpēc tā?

Vairākus gadsimtus cilvēces vēsturē (izņemot pēdējos 100 gadus vai nedaudz mazāk) pārtikas produkti bija deficītā. Lai izdzīvotu, mūsu priekšteči lika ēdienu pirmajā vietā. Laikos, kad pārtikas produkti pietrūka, cilvēki iemācījās tos uzglabāt. Pārēšanās, kad ēdiens bija pieejams, nebija saistītas ar vāju gribu, bet pilnīgi normālu un veselīgu reakciju uz badu. Mums visiem ir izdzīvošanas gēni un mehānismi.

Kāpēc uztura ierobežošana, striktas diētas nestrādā visas dzīves garumā?

Dažiem cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem, tādiem kā anoreksija, uztura ierobežošana var strādāt visas dzīves garumā, bet ir viens nosacījums - dzīves ilgums, visticamāk, būs pārāk īss un diezgan mokošs.

Bet atgriezīsimies pie mūsu jautājuma.

Atbilstoši Maslova piramīdai, visiem zīdītājiem un arī cilvēkiem, ir piecas galvenās vajadzības kas ļauj izdzīvot: miegs, ūdens, skābeklis, siltums un ēdiens. Ja kaut viena no vajadzībām iztrūkst, zīdītājs kaut kādā brīdī ies bojā.

Šīs vajadzības uz kādu laiku var tikt nomāktas, bet, laikam ejot, palielināsies vēlme tās īstenot un nodrošināt. Jo ilgāk kāda no šīm vajadzībām netiks nodrošināta, jo grūtāk ar to būs vēlāk. Mūsu uzmanība un domas par nomāktu vajadzību vai vajadzībām kļūs uzmācīgas un mūsu ķermenis reaģēs uz deficītu.

Kā saprast, ka kāda no vajadzībām nav pietiekami nodrošināta?

Mūsu uzmanība vērsta uz vajadzību nodrošināšanu neskatoties ne uz ko;
Grūti koncentrēties uz kaut ko citu;
Vēlme nodrošināt vajadzības kļūst neapturama;
Mēs kļūstam nelaimīgi, bēdīgi, nervozi;
Kad vajadzība beidzot ir īstenota vai nodrošināta, mūsu organisms pārsniedz nepieciešamo normu, jo tādā veidā mēģina kompensēt iespējamo trūkumu vai deficītu nākotnē.

Kas notiek ar mums, ja mēs neesam izgulējušies dažas naktis? Nedēļas beigās mēs kļūstam jutīgi, nervozi, emocionāli nestabili, mums pazūd uzmanība un spēja koncentrēties un tiklīdz esam aizmiguši, guļam ilgāk nekā parasti. Tāpat, piemēram ejot pārgājienā, aizmirstam padzerties ūdeni un uz pārgājiena beigām jūtamies slikti un varam domāt tikai par to, kā padzerties un, tiekot pie ūdens, dzeram vairāk nekā vienu vai divus malciņus.

Ierobežojošo diētu blaknes

Kad cilvēks ievēro diētu vai ēd mazāk nekā nepieciešams, viņš sāk pastiprināti domāt par ēdienu un viņam grūti koncentrēties uz citām lietām un vajadzībām. Un tas ir izdzīvošanas pamats. Kad mūsu vajadzības ir nodrošinātas, mēs par tām nedomājam. Cilvēks, kurš regulāri badojas, var būt tik pat nervozs kā cilvēks, kurš ir neizgulējies. Un tas var notikt neatkarīgi no ķermeņa svara. Treisija Manna (Mann Tracy, 2015. Secrets from the Eating Lab) savā grāmatā “Uztura laboratorijas noslēpumi” apstiprina, ka cilvēkiem, kuri ievēro ierobežojošas diētas, konstatēti kognitīvie traucējumi. “Pastiprināta uzmanība un rūpes par ēdienu (dažreiz problēmas ar svaru) novērš uzmanību no citiem darbības veidiem. Jo vairāk cilvēks kurš ievēro diētu, rūpējās par ēdienu, jo viņam grūtāk domāt par kaut ko citu un pildīt sarežģītus kognitīvus uzdevumus.”

Kāds ir secinājums?

Ja jums ir ēšanas traucējumi vai jūs ievērojat ierobežojošu diētu, tiek rekomendēts pēc iespējas ātrāk atsākt uzņemt pilnvērtīgu uzturu un pietiekamu enerģijas daudzumu.

Ja jums ir pārēšanas epizodes, tas nenozīmē, ka tās ilgstoši turpināsies, ar laiku to biežums un apēstā ēdiena daudzums un sastāvs samazināsies un izzudīs pavisam.

Ko darīt lai mazināt pārēšanās epizožu biežumu?

Centieties ēst regulāri, ik pēc 3-4 stundām un neizlaist ēdienreizes;
Centieties neaizvietot pamatēdienreizes ar našķiem;
Centieties neierobežot produktu izvēli, ēdiet daudzveidīgi;
Priekšroka mājās gatavotam ēdienam, tomēr uzkodā ļaujiet sev apēst “našķīti priekš dvēseles”;
Neierobežojiet taukvielas uzturā, ieteicams uzņemt neattaukotus produktu nevis to attaukotus analogus. Taukvielas dod sāta sajūtu.
Ēdiet nesteidzoties, mēģiniet pamata ēdienreizei veltīt 15-20 minūtes.
Mēģiniet atrast kompāniju vai ēdiet kopā ar ģimeni.
Ja jūs sākat meklēt ēdienu, pajautājiet sev, tieši ko jūs gribat un vai tiešām esat izsalcis
Ne vienmēr tas, ko mēs uzskatām par pārēšanos, tiešām ir pārēšanās.

Ēšanas traucējumu ārstēšana nav lineārs process, drīzāk viļņveidīgs un svarīgi atcerēties, ka var būt recidīvi un neveiksmes. Ārstēšana prasa laiku un pacietību, gan tuviniekiem, gan pašiem slimniekiem. Svarīgi sevi nevainot un sagatavoties tādiem brīžiem.

Kas var palīdzēt kontrolēt situāciju?

1. Sastādīt uzvedības situāciju sarakstu un stratēģiju, kuras palīdzēja jums iepriekš. Šajā sarakstā var būt iekļauts: uztura plāns, uztura dienasgrāmata, nodarbes un stratēģijas, kuras jums palīdz nomierināties vai novērst uzmanību no domām par ēšanu/neēšanu.

2. Sastādiet sarakstu ar situācijām kuras paaugstina recidīva risku, piemēram:

Stress skolā, nogurums, daudz mājas darbu, kas traucē ievērot uztura režīmu;
Paaugstināta jūtība, emocijas;
Tuva cilvēka prombūtne vai zaudēšana;
Problēmas ģimenē, ar draugiem;
Ikdienas rutīnas izmaiņas (brīvlaiks, atvaļinājums), pārcelšanās uz citu dzīvesvietu;
Svara izmaiņas;
Diēta vai uztura ierobežošana;
Neregulārs uzturs, pamata ēdienreižu un/vai uzkodu izlaišana;
Svēršanās pie ārsta;
Drēbju iegāde, veikalu apmeklējums;
Komentāri vai kritika par ārējo izskatu;
Problēmas ar veselību.

Šo sarakstu var paplašināt vai saīsināt.

3. Izvēlieties vienu vai dažus trauksmes signālus kā agrīnus recidīva marķierus un uzrakstiet blakus stratēģijas, kas varētu novērst tālāko negatīvo rīcību, piemēram, pārēšanos.

Agrīnas recidīva pazīmes:

Uztura režīma neievērošana;
Striktas diētas sākums;
Atteikšanās no kaut kādiem pārtikas produktiem bez jebkāda nozīmīga iemesla;
Pārēšanās un atbrīvošanās no ēdiena;
Pastiprināta fiziskā slodze;
Pārāk bieža svēršanās, vismaz 1 reizi dienā;
Pastiprinātas domas par ēdienu, svaru;
Nepatika pret sevi, vainas sajūta pēc ēšanas;
Sajūta, ka ķermenis liels un resns, kaut citi saka otrādi;

4. Krīzes laikā grūti atcerēties, kas palīdzēja tikt galā ar šiem signāliem, tomēr pamēģiniet sastādīt sarakstu ar 10 lietām, kuras jūs variet izdarīt lai sev palīdzēt un turiet to pa rokai.

5. Svarīgi meklēt palīdzību un neatteikties no tās ja kāds to piedāvā. Saruna par savām sajūtām var palīdzēt mazināt trauksmi un izvairīties no recidīva.

6. Ja jums bija slikta diena, mēģiniet to pieņemt, piedot sev, nevainot un iet tālāk.

https://mirror-mirror.org/recovery/607-2

Recidīva iespējamība pacientam ar ēšanas traucējumiem

Ja jūsu bērnam ir ēšanas traucējumi, jums jāatceras, ka ārstēšanas procesā ir labas dienas un sliktas dienas un, ja brīžiem sliktās dienas atkārtojās, tas vēl nozīmē, kā jūs zaudējat šajā cīņā. Veiksmes un neveiksmes nevērtē pēc pārēšanas epizodes vai atteikšanās no ēdienreizes, vai pēc atgriešanās pie kompensatoras uzvedības. Veiksmes un neveiksmes vērtē pēc uzvedības, kura turpinās nedēļām, mēnešiem. Ja bērns pieļāva kļūdas, tad tās ir tikai kļūdas, kuras palīdz ieraudzīt vājas vietas un palīdz meklēt iespējas, lai kļūdu kļūst arvien mazāk.

Bērniem nepieciešams vecāku atbalsts un nekādā gadījumā bērnu nedrīkst sodīt par pieļauto kļūdu. Vecākiem jāatceras, ka ēšanas traucējumi ir psihiska rakstura traucējumi, tādi paši kā depresija, trauksme vai citi mentāli traucējumi. Tie nevar beigties paši no sevis.

Analizējiet recidīvus, kāpēc tie notiek, kas slēpjas zem tiem, kāpēc bērns, atnākot pēc skolas pārēdās vai tieši otrādi nevar apēst ne kumosiņa. Vai viņš baidās pieņemties svarā, vai skolā bijuši konflikti un strīdi, vai kāds viņu apsaukāja, vai tieši otrādi izteica komplimentu par slaidumu.

Recidīvus var izraisīt sajūtas, tādas kā dusmas, vientulības sajūta. Depresija, vai vilšanās.

Daudzi cilvēki ar ēšanas traucējumiem un arī bez tiem kā atbildes reakciju uz kādu kairinātāju sāk ēst vai atsakās no ēdiena. Ēšanas traucējumi palīdz kumulēt slikto garastāvokli, tie kalpo kā sava veida substrāts depresijai, trauksmei.

Cilvēki, kuriem ir pārēšanās, atzīmē, ka ēšanas laikā izjūt atvieglojumu, bet pēc tam seko kauna, vilšanas sajūta, nožēla un tas nav tā vērts, bet uztura ierobežošana izraisa emocionālu nestabilitāti.

Recidīvu var izraisīt visdažādākās situācijas un ļoti svarīgi tās laicīgi pamanīt:

Raizes par svaru, ķermeni, izmēru, izskatu;
Sajūta, ka esi resna;
Reālas izmaiņas svarā;
Pastiprināta interese par diētām un sportu;
Reāla vēlme pārēsties un izraisīt vemšanu;
Pārēšanās, diētas ievērošana, kompensatora uzvedība.

ĒŠANAS TRAUCĒJUMI BĒRNIEM UN PUSAUDŽIEM

Thu, 09 Mar 2023 18:18:00 +0000

Debesmanna.com organizētās bērnu mentālās veselības nedēļas ietvaros 2023. gada 9. martā Sarunas moderatore Agnese Drunka uz sarunu aicināja psihiatri Dr. Ilzi Mežraupi (Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas ēšanas traucējumu programmas vadītāja) un Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas rezidenti Kristīnu Mackeviču.

Kopīgiem spēkiem meklēsim atbildes uz jautājumiem par ēšanas traucējumu veidiem, riskiem un palīdzības iespējām.

Raidījums ir skatāms Debesmanna.com sociālo tīklu profilos.

https://www.facebook.com/Debesmanna/videos/864001851327950

BĒRNU MENTĀLĀS VESELĪBAS NEDĒĻA "RUNĀ AR MANI"

Mon, 06 Mar 2023 08:26:00 +0000

Sākas trešā Bērnu mentālās veselības nedēļa “Runā ar mani”

Visu šo nedēļu norisināsies jau trešā Bērnu mentālās veselības nedēļa “Runā ar mani”. Mērķis – izglītot vecākus un atbalsta personas par bērnu mentālo veselību, kā arī informēt par resursiem, kur rast palīdzību Latvijā.